- Ražošana.info - http://www.razosana.info -

Politisks punkts virs lieguma pulcēties 9. maijā

Jaunā koronavīrusa diktētie noteikumi nosaka, ka šogad arī Latvijas sabiedrību šķeļošajām 9. maija svinībām jānotiek attālināti. Lai nebūtu ne mazāko iespēju pulcēties ierastajā Uzvaras laukumā, policija kontrolēs, lai tā apkārtnē ne apstātos, ne stāvētu automašīnas. Savukārt Saeima pāris dienas pirms daudzus kaitinošā datuma rada laiku, lai līdz ar krīzes seku mīkstināšanai paredzētiem likumprojektiem pieņemtu šogad jau otro rezolūciju, kurā starptautisko sabiedrību aicina nesamierināties ar Krievijas interpretāciju par Otrā pasaules kara notikumiem, vēsta NRA.lv [1].

Pirmo rezolūciju – “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību” – Saeima pieņēma 16. janvārī, laikā, kad par jauno slimību Covid-19 bijām dzirdējuši tikai Ķīnas kontekstā. Koalīcijas deputātu uzmanību bija piesaistījusi Krievijas retorika, kas, gatavojoties šogad atzīmēt 75 gadus kopš Otrā pasaules kara beigām, aizvien agresīvāk izplatīja mūsu Austrumu kaimiņam ierasto vēstījumu par visas Eiropas atbrīvošanu, aizmirstot, piebilst, ko tas nozīmēja Baltijas republikām un valstīm, kas pēc kara nokļuva Padomju Savienības ietekmes zonā.

Dubults neplīst

Pēc nepilniem diviem mēnešiem Covid-19 bija sasniedzis arī Latvijas robežas un valdība lēma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Vēl nedaudz vēlāk tika lemts par valdības, Saeimas un tās komisiju darba organizēšanu attālināti.

Tam sekoja vienošanās, ka ierobežoto komunikācijas iespēju dēļ, kas nelabvēlīgi ietekmē, piemēram, iespējas debatēt, ārkārtējās situācijas laikā Saeima centīsies strādāt tikai ar tādiem jautājumiem, kas vērsti uz krīzes seku mīkstināšanu.
Taču tuvojoties 9. maijam, Nacionālo apvienību pārstāvošā Riharda Kola vadītā Ārlietu komisija atzina par nepieciešamu pieņemt vēl vienu rezolūciju – “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”.

Déjà vu

Dokumenti, kas pieņemti tikai ar nepilnu četru mēnešu atstarpi, savā būtībā ir ļoti līdzīgi. Tajos tiek atgādināts par Molotova ‒ Ribentropa pakta un tā slepenā protokola nozīmi Otrā pasaules kara izraisīšanā, atgādināts, ka kara beigas Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nozīmēja nevis neatkarības atgūšanu, bet nonākšanu Padomju Savienības okupācijā, un aicināts starptautiskajai sabiedrībai neļaut Krievijai sagrozīt vēsturisko notikumu jēgu.

Arī debates šie līdzīgie dokumenti izraisīja līdzīgas. Proti, tajās iesaistījās vien 9. maija notikumus bieži izmantojusī Nacionālā apvienība un tās pretpols Latvijas politikā – “Saskaņa”, kā arī uz Nacionālās apvienības elektorātu pretendējošā Jaunā konservatīvā partija.

Šie politiskie spēki, kas nevairās savu ideoloģiju balstīt nacionālajā jautājumā, arī debates izvērsa līdzīgas janvārī notikušajām ‒ pārējo Saeimā pārstāvēto partiju netraucētas.

Tā R. Kols atgādināja, ka padomju noziegumi joprojām nav izvērtēti starptautiskā tiesā, viņa kolēģis Aleksandrs Kiršteins demonstrēja savu erudīciju vēstures jautājumos, bet neiztrūkstošie šīs tēmas eksperti no “Saskaņas” – Vjačeslavs Dombrovskis un Nikolajs Kabanovs ‒ atgādināja to vēstures interpretāciju, kas lielākajai daļai latviešu ir grūti pieņemama.

Tiesa, jaunie apstākļi opozicionāriem ļāva pārmest koalīcijai vēlmi izvērst diskusijas par 75 gadus seniem notikumiem laikā, kad valstij jārisina svarīgāki jautājumi. Un tikai pie frakcijām nepiederošais, bet joprojām KPV LV biedrs Didzis Šmits atgādināja par vienošanos, kas paredz, ka Saeima savu enerģiju krīzes laikā velta akūtu jautājumu risināšanai.

Jānis Lasmanis

Foto: F64