autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Pieauguši ražošanas apjomi lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs

Šā gada septembrī Latvijas rūpniecībā tika reģistrēts ražošanas apjomu samazinājums, izlaidei sarūkot līdzīgā tempā kā iepriekšējā mēnesī. Salīdzinājumā ar 2019. gada septembri rūpniecības apjomi samazinājās par 2,8%, un, ņemot vērā jūlijā reģistrēto uzlabojumu nozares rezultātos, trešajā ceturksnī kopā rūpniecības izlaide bija par 1,8% zemāka nekā pirms gada. Savukārt deviņos mēnešos kopā rūpniecības izlaides kritums bija straujāks, sasniedzot 3,1%, ko ietekmēja COVID-19 krīze.

Rūpniecības kritumu septembrī visbūtiskāk noteica straujais samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – tās izlaide gada griezumā saruka par 22,7%. Spēcīgs nozares samazinājums septembrī jau bija sagaidāms, par ko liecināja dati par elektroenerģijas ražošanas apjomiem – koģenerācijas stacijās saražotais enerģijas apjoms septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri, saruka par 52,4%. To noteica septembra mēnesim netradicionāli siltie laikapstākļi un to nespēja kompensēt 43,6% lielais pieaugums hidroelektrostaciju izlaidē. Rezultātā kopējie saražotās elektroenerģijas apjomi šā gada septembrī bija par 38% zemāki nekā pirms gada.

Tikmēr apstrādes rūpniecībā septembrī tika reģistrēts neliels kritums, neskatoties uz apjomu pieaugumu lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri nozares izlaide samazinājās par 0,6%, un deviņos mēnešos kopā apstrādes rūpniecība uzrāda kritumu par 2,9%.

Jau trešo mēnesi pēc kārtas izaugsmi uzrāda lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokrūpniecība. Septembrī tās izlaide bija par 4,1% augstāka nekā pirms gada. Lēnāku izlaides pieauguma tempu uzrādīja pārtikas produktu ražošana, tās apjomiem gada griezumā palielinoties par 1,5%, tādējādi saglabājot iepriekšējos mēnešos vērojamo izlaides apjomu stabilitāti. Taču patīkamu pārsteigumu demonstrēja gatavo metālizstrādājumu ražošana, pēc sešu mēnešu diezgan spēcīga apjomu krituma septembrī tās izlaidei palielinoties par 4,1%, tādējādi atgriežoties izlaides līmenī, kāds tas bija pirms COVID-19 krīzes. Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gatavo metālizstrādājumu ražošana palielinājās par 13,5%.

Septembrī palielinājās arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi (+11% gada griezumā), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+4,2%), kā arī apģērbu ražošana (+2,9%).

Tikmēr straujāko kritumu atkal uzrāda iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (-33,7%), kur apjomu samazinājums 10-40% robežās ticis reģistrēts jau kopš gada sākuma. Ražošanas apjomu kritums ilgstošā laika periodā ir vērojams arī automobiļu un piekabju ražošanā, lai gan tieši septembrī samazinājuma temps kļuvis lēnāks, veidojot 4,7%. Savukārt dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā, kur negatīvās tendences sākās tieši COVID-19 krīzē, arī septembrī reģistrēts apjomu sarukums attiecīgi par 11,3% un 14,2% gada griezumā.

Ķīmisko vielu un produktu ražošanas apjomi septembrī salīdzinājumā ar pērnā gada septembri samazinājās par 4%, izlaidei sarūkot pirmo reizi kopš šā gada aprīļa. Ķīmiskā rūpniecība bija viena no retajām apakšnozarēm, kuras apjomi, sākoties COVID-19 krīzei, uzrādīja kāpumu, ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu pēc virsmu un roku dezinfekcijas līdzekļiem. Dati par apakšnozares realizāciju liecina, ka ķīmisko vielu un produktu apgrozījums vietējā tirgū septembrī joprojām uzrādīja strauju pieaugumu, taču eksporta apgrozījums samazinājās. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem atkal varētu pieaugt, tādējādi pozitīvi ietekmējot to ražošanas apjomus.

Jaunākie Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences rādītāji liecina, ka oktobrī noskaņojums nozarē ir pasliktinājies, kas visdrīzāk ir saistīts ar COVID-19 pandēmijas eskalāciju. COVID-19 saslimstības rādītāju pieaugums gan Latvijā, gan Latvijas lielākajās tirdzniecības partnervalstīs un no tā izrietošie ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi ražotājos raisa bažas par pieprasījuma noturīgumu, tirdzniecības ķēžu nepārtrauktību, darbinieku veselību u.tml. Līdz ar to rūpnieku vērtējumā, samazinoties pasūtījumu apjomiem, nākamajos mēnešos varētu samazināties ražošanas apjomi.

Arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā pēc piecu mēnešu nepārtraukta uzlabojuma oktobrī ekonomiskā konfidence vairs neuzlabojās, bet saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Balstoties uz pēdējo nedēļu COVID-19 saslimstības dinamiku daudzās ES valstīs un tās ietekmi uz ekonomiskās attīstības perspektīvām, visai ticams, ka nākamajā mēnesī ekonomiskā sentimenta indekss ES atkal varētu sarukt, kā arī iespējams Eiropas ekonomikā iestāsies jauna recesija, negatīvi ietekmējot arī Latvijas apstrādes rūpniecības perspektīvas.

Pievienot komentāru