autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Paiders: Konfliktu ietekme uz ekonomiskajiem sakariem

paidersStarptautiskās konferences tiek plānotas jau laikus. Vairākus mēnešus iepriekš tiek noteikti diskusiju tematiskie virzieni un atbilstoši tiem uzaicināti eksperti. Kad tika veidotas šā gada Baltijas foruma ikgadējās konferences tēmas, bija noskaņojums, ka tūlīt sāksies Sīrijas konflikta eskalācija, kas var pāraugt militārā konfliktā visā Tuvo Austrumu reģionā.

Tāpēc loģiski un saprotami, ka konferences tematika tika veidota ar ievirzi, lai dažādu valstu ekspertu līmenī tiktu novērtētas iespējamo konfliktu izpausmes transporta sistēmu darbībā, tostarp energoresursu transportēšanā. Taču īsi pirms Baltijas foruma konferences sākuma Sīrijas jautājumā ASV un Krievija parakstīja vienošanos, bet Irānas un rietumvalstu sarunās aizsākās vairākus gadus neredzēts progress. Iespējams, ka tieši tāpēc Baltijas foruma konferencē Sīrijas un Irānas jautājamam netika veltīta ļoti liela uzmanība. Krievijas pozīciju un sasniedzamos mērķus Sīrijas un Irānas jautājumā visai precīzi formulēja Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Starptautiskās drošības centra direktors Aleksejs Arbatovs, skaidrojot atbildi uz jautājumu, kas tad ir rietumvalstīm svarīgāk – lai tiktu iznīcināti ķīmisko ieroču krājumi vai gāzta Sīrijas valdība? Ja mērķis ir atbrīvoties no ķīmiskajiem ieročiem, tad prezidents Bašārs al Asads ir vienīgais, kuram ir vara panākt ķīmisko ieroču iznīcināšanu lielākajā daļā Sīrijas teritorijas. Aleksejs Arbatovs izmantoja nediplomātisku skaidrojumu. Tagad pie Bašāra al Asada vērsīsies ASV un Krievijas prezidenti, kas kopīgi teiks: «Bašār, ja tu sadarbosies ar mums, tad tevi pēc dažiem mēnešiem arestēs, nogādās uz Hāgas tribunālu. Tad tu labākajā gadījumā, līdzīgi kā atgadījās bijušajam Dienvidslāvijas līderim Miloslavam Miloševičam, nomirsi cietuma kamerā mīklainos apstākļos. Bet, ja tu ar mums nesadarbosies, tad tavu līķi, līdzīgi kā gadījās bijušajam Lībijas diktatoram Muammaram Kadafi, izvilks no kanalizācijas bedres un visai pasaulei tiks paziņots, ka tevi nogalināja kā suni. Esi taču prātīgs un sadarbojies!»

Ja ir šāda izvēle, tad Sīrijas valdība izvēlēsies turpināt karu. «Tāpēc,» uzsvēra Aleksejs Arbatovs, «Krievijas nostāja ir – līgums par ķīmisko ieroču iznīcināšanu ir Asada režīma atzīšana.»

Savukārt jautājumā par Irānu ir maldīgi uzskatīt, ka Krievija atbalsta Irānas nostāju visos punktos. Krievija ir pret kodolvalstu skaita palielināšanu. Alekseja Arbatova formulējumā Krievijas pozīcija ir panākt, ka rietumvalstis atzīst Irānas tiesības uz urāna bagātināšanu. Taču Krievija aicina urāna bagātināšanas apjomu noteikt atbilstoši Irānas patiesajām vajadzībām. Kodoldegvielu Irānai (Bušeras AES vajadzībām) piegādā Krievija un atbilstoši starpvalstu līgumam no Irānas izved visas izlietotās kodoldegvielas kasetes (tajās var veidoties un uzkrāties plutonijs relatīvi viegli iegūstamā formā). Savukārt šābrīža Irānas vajadzības pēc bagātināta urāna ir tikai daži kilogrami mēnesī, un līdz ar to, atzīstot Irānas tiesības urānu bagātināt, tā apjoma limiti ir jānosaka atbilstoši patiesajam patēriņam.

2013. gada Baltijas foruma galvenais diskusiju temats bija Ukraina un sekas, kādas uz ekonomiskajiem sakariem un transporta plūsmām var atstāt Ukrainas pievienošanās ES Austrumu partnerībai. Krievijas puses eksperti apstiprināja, ka Krievijas iespējamie atbildes soļi būs jūtama ārējās tirdzniecības režīma maiņa. Eksperti, kas pārstāvēja ES, centās atgādināt Krievijas kolēģiem, ka līgums par asociāciju ar ES nav brīvās tirdzniecības līgums. Taču Krievijas puse vadās pēc pārliecības, ka šis ir pirmais solis Ukrainas integrācijai ES muitas un preču aprites sistēmā. Ukrainas puses pārstāvji savukārt neoficiāli izteica cerību, ka tieši Krievija būs tā, kas piespiedīs Ukrainu integrēties ES. Ukrainai nav resursu un arī tiešas vajadzības pārkārtot ekonomiku atbilstoši ES standartiem. Krievijas aizliegumi un ierobežojumi, ja tādi sekos, radīs politisko fonu, lai Ukraina pārkārtotu savu ekonomisko sakaru ģeogrāfiju no Austrumiem uz Rietumiem.

Vācijas intereses Austrumeiropas telpā raksturoja Krievijas–Vācijas tirdzniecības kameras prezidenta padomnieks Aleksandrs Rārs. Gadījumā, ja sāksies konfrontācija starp Krieviju un Ukrainu, kas var izvērsties īslaicīgā galveno transporta koridoru un enerģijas plūsmas apdraudējumā, Baltijas valstīm ir jākļūst par stabilitātes salu un jānodrošina transporta un ekonomisko sakaru stabilitāte, vajadzības gadījumā pārņemot vēl lielāku preču plūsmas apjomu starp Krieviju un ES.

Pievienot komentāru

Paiders: Konfliktu ietekme uz ekonomiskajiem sakariem

paidersStarptautiskās konferences tiek plānotas jau laikus. Vairākus mēnešus iepriekš tiek noteikti diskusiju tematiskie virzieni un atbilstoši tiem uzaicināti eksperti. Kad tika veidotas šā gada Baltijas foruma ikgadējās konferences tēmas, bija noskaņojums, ka tūlīt sāksies Sīrijas konflikta eskalācija, kas var pāraugt militārā konfliktā visā Tuvo Austrumu reģionā.

Tāpēc loģiski un saprotami, ka konferences tematika tika veidota ar ievirzi, lai dažādu valstu ekspertu līmenī tiktu novērtētas iespējamo konfliktu izpausmes transporta sistēmu darbībā, tostarp energoresursu transportēšanā. Taču īsi pirms Baltijas foruma konferences sākuma Sīrijas jautājumā ASV un Krievija parakstīja vienošanos, bet Irānas un rietumvalstu sarunās aizsākās vairākus gadus neredzēts progress. Iespējams, ka tieši tāpēc Baltijas foruma konferencē Sīrijas un Irānas jautājamam netika veltīta ļoti liela uzmanība. Krievijas pozīciju un sasniedzamos mērķus Sīrijas un Irānas jautājumā visai precīzi formulēja Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Starptautiskās drošības centra direktors Aleksejs Arbatovs, skaidrojot atbildi uz jautājumu, kas tad ir rietumvalstīm svarīgāk – lai tiktu iznīcināti ķīmisko ieroču krājumi vai gāzta Sīrijas valdība? Ja mērķis ir atbrīvoties no ķīmiskajiem ieročiem, tad prezidents Bašārs al Asads ir vienīgais, kuram ir vara panākt ķīmisko ieroču iznīcināšanu lielākajā daļā Sīrijas teritorijas. Aleksejs Arbatovs izmantoja nediplomātisku skaidrojumu. Tagad pie Bašāra al Asada vērsīsies ASV un Krievijas prezidenti, kas kopīgi teiks: «Bašār, ja tu sadarbosies ar mums, tad tevi pēc dažiem mēnešiem arestēs, nogādās uz Hāgas tribunālu. Tad tu labākajā gadījumā, līdzīgi kā atgadījās bijušajam Dienvidslāvijas līderim Miloslavam Miloševičam, nomirsi cietuma kamerā mīklainos apstākļos. Bet, ja tu ar mums nesadarbosies, tad tavu līķi, līdzīgi kā gadījās bijušajam Lībijas diktatoram Muammaram Kadafi, izvilks no kanalizācijas bedres un visai pasaulei tiks paziņots, ka tevi nogalināja kā suni. Esi taču prātīgs un sadarbojies!»

Ja ir šāda izvēle, tad Sīrijas valdība izvēlēsies turpināt karu. «Tāpēc,» uzsvēra Aleksejs Arbatovs, «Krievijas nostāja ir – līgums par ķīmisko ieroču iznīcināšanu ir Asada režīma atzīšana.»

Savukārt jautājumā par Irānu ir maldīgi uzskatīt, ka Krievija atbalsta Irānas nostāju visos punktos. Krievija ir pret kodolvalstu skaita palielināšanu. Alekseja Arbatova formulējumā Krievijas pozīcija ir panākt, ka rietumvalstis atzīst Irānas tiesības uz urāna bagātināšanu. Taču Krievija aicina urāna bagātināšanas apjomu noteikt atbilstoši Irānas patiesajām vajadzībām. Kodoldegvielu Irānai (Bušeras AES vajadzībām) piegādā Krievija un atbilstoši starpvalstu līgumam no Irānas izved visas izlietotās kodoldegvielas kasetes (tajās var veidoties un uzkrāties plutonijs relatīvi viegli iegūstamā formā). Savukārt šābrīža Irānas vajadzības pēc bagātināta urāna ir tikai daži kilogrami mēnesī, un līdz ar to, atzīstot Irānas tiesības urānu bagātināt, tā apjoma limiti ir jānosaka atbilstoši patiesajam patēriņam.

2013. gada Baltijas foruma galvenais diskusiju temats bija Ukraina un sekas, kādas uz ekonomiskajiem sakariem un transporta plūsmām var atstāt Ukrainas pievienošanās ES Austrumu partnerībai. Krievijas puses eksperti apstiprināja, ka Krievijas iespējamie atbildes soļi būs jūtama ārējās tirdzniecības režīma maiņa. Eksperti, kas pārstāvēja ES, centās atgādināt Krievijas kolēģiem, ka līgums par asociāciju ar ES nav brīvās tirdzniecības līgums. Taču Krievijas puse vadās pēc pārliecības, ka šis ir pirmais solis Ukrainas integrācijai ES muitas un preču aprites sistēmā. Ukrainas puses pārstāvji savukārt neoficiāli izteica cerību, ka tieši Krievija būs tā, kas piespiedīs Ukrainu integrēties ES. Ukrainai nav resursu un arī tiešas vajadzības pārkārtot ekonomiku atbilstoši ES standartiem. Krievijas aizliegumi un ierobežojumi, ja tādi sekos, radīs politisko fonu, lai Ukraina pārkārtotu savu ekonomisko sakaru ģeogrāfiju no Austrumiem uz Rietumiem.

Vācijas intereses Austrumeiropas telpā raksturoja Krievijas–Vācijas tirdzniecības kameras prezidenta padomnieks Aleksandrs Rārs. Gadījumā, ja sāksies konfrontācija starp Krieviju un Ukrainu, kas var izvērsties īslaicīgā galveno transporta koridoru un enerģijas plūsmas apdraudējumā, Baltijas valstīm ir jākļūst par stabilitātes salu un jānodrošina transporta un ekonomisko sakaru stabilitāte, vajadzības gadījumā pārņemot vēl lielāku preču plūsmas apjomu starp Krieviju un ES.

Pievienot komentāru

Paiders: Konfliktu ietekme uz ekonomiskajiem sakariem

paidersStarptautiskās konferences tiek plānotas jau laikus. Vairākus mēnešus iepriekš tiek noteikti diskusiju tematiskie virzieni un atbilstoši tiem uzaicināti eksperti. Kad tika veidotas šā gada Baltijas foruma ikgadējās konferences tēmas, bija noskaņojums, ka tūlīt sāksies Sīrijas konflikta eskalācija, kas var pāraugt militārā konfliktā visā Tuvo Austrumu reģionā.

Tāpēc loģiski un saprotami, ka konferences tematika tika veidota ar ievirzi, lai dažādu valstu ekspertu līmenī tiktu novērtētas iespējamo konfliktu izpausmes transporta sistēmu darbībā, tostarp energoresursu transportēšanā. Taču īsi pirms Baltijas foruma konferences sākuma Sīrijas jautājumā ASV un Krievija parakstīja vienošanos, bet Irānas un rietumvalstu sarunās aizsākās vairākus gadus neredzēts progress. Iespējams, ka tieši tāpēc Baltijas foruma konferencē Sīrijas un Irānas jautājamam netika veltīta ļoti liela uzmanība. Krievijas pozīciju un sasniedzamos mērķus Sīrijas un Irānas jautājumā visai precīzi formulēja Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Starptautiskās drošības centra direktors Aleksejs Arbatovs, skaidrojot atbildi uz jautājumu, kas tad ir rietumvalstīm svarīgāk – lai tiktu iznīcināti ķīmisko ieroču krājumi vai gāzta Sīrijas valdība? Ja mērķis ir atbrīvoties no ķīmiskajiem ieročiem, tad prezidents Bašārs al Asads ir vienīgais, kuram ir vara panākt ķīmisko ieroču iznīcināšanu lielākajā daļā Sīrijas teritorijas. Aleksejs Arbatovs izmantoja nediplomātisku skaidrojumu. Tagad pie Bašāra al Asada vērsīsies ASV un Krievijas prezidenti, kas kopīgi teiks: «Bašār, ja tu sadarbosies ar mums, tad tevi pēc dažiem mēnešiem arestēs, nogādās uz Hāgas tribunālu. Tad tu labākajā gadījumā, līdzīgi kā atgadījās bijušajam Dienvidslāvijas līderim Miloslavam Miloševičam, nomirsi cietuma kamerā mīklainos apstākļos. Bet, ja tu ar mums nesadarbosies, tad tavu līķi, līdzīgi kā gadījās bijušajam Lībijas diktatoram Muammaram Kadafi, izvilks no kanalizācijas bedres un visai pasaulei tiks paziņots, ka tevi nogalināja kā suni. Esi taču prātīgs un sadarbojies!»

Ja ir šāda izvēle, tad Sīrijas valdība izvēlēsies turpināt karu. «Tāpēc,» uzsvēra Aleksejs Arbatovs, «Krievijas nostāja ir – līgums par ķīmisko ieroču iznīcināšanu ir Asada režīma atzīšana.»

Savukārt jautājumā par Irānu ir maldīgi uzskatīt, ka Krievija atbalsta Irānas nostāju visos punktos. Krievija ir pret kodolvalstu skaita palielināšanu. Alekseja Arbatova formulējumā Krievijas pozīcija ir panākt, ka rietumvalstis atzīst Irānas tiesības uz urāna bagātināšanu. Taču Krievija aicina urāna bagātināšanas apjomu noteikt atbilstoši Irānas patiesajām vajadzībām. Kodoldegvielu Irānai (Bušeras AES vajadzībām) piegādā Krievija un atbilstoši starpvalstu līgumam no Irānas izved visas izlietotās kodoldegvielas kasetes (tajās var veidoties un uzkrāties plutonijs relatīvi viegli iegūstamā formā). Savukārt šābrīža Irānas vajadzības pēc bagātināta urāna ir tikai daži kilogrami mēnesī, un līdz ar to, atzīstot Irānas tiesības urānu bagātināt, tā apjoma limiti ir jānosaka atbilstoši patiesajam patēriņam.

2013. gada Baltijas foruma galvenais diskusiju temats bija Ukraina un sekas, kādas uz ekonomiskajiem sakariem un transporta plūsmām var atstāt Ukrainas pievienošanās ES Austrumu partnerībai. Krievijas puses eksperti apstiprināja, ka Krievijas iespējamie atbildes soļi būs jūtama ārējās tirdzniecības režīma maiņa. Eksperti, kas pārstāvēja ES, centās atgādināt Krievijas kolēģiem, ka līgums par asociāciju ar ES nav brīvās tirdzniecības līgums. Taču Krievijas puse vadās pēc pārliecības, ka šis ir pirmais solis Ukrainas integrācijai ES muitas un preču aprites sistēmā. Ukrainas puses pārstāvji savukārt neoficiāli izteica cerību, ka tieši Krievija būs tā, kas piespiedīs Ukrainu integrēties ES. Ukrainai nav resursu un arī tiešas vajadzības pārkārtot ekonomiku atbilstoši ES standartiem. Krievijas aizliegumi un ierobežojumi, ja tādi sekos, radīs politisko fonu, lai Ukraina pārkārtotu savu ekonomisko sakaru ģeogrāfiju no Austrumiem uz Rietumiem.

Vācijas intereses Austrumeiropas telpā raksturoja Krievijas–Vācijas tirdzniecības kameras prezidenta padomnieks Aleksandrs Rārs. Gadījumā, ja sāksies konfrontācija starp Krieviju un Ukrainu, kas var izvērsties īslaicīgā galveno transporta koridoru un enerģijas plūsmas apdraudējumā, Baltijas valstīm ir jākļūst par stabilitātes salu un jānodrošina transporta un ekonomisko sakaru stabilitāte, vajadzības gadījumā pārņemot vēl lielāku preču plūsmas apjomu starp Krieviju un ES.

Pievienot komentāru