Amerikāņu zinātniekiem izdevies atrast līdz šim pārliecinošākos pierādījumus, ka uz Marsa ir sastopamas baktērijas. Uz meteorīta, kas atlidojis no Marsa un Zemi sasniedzis pirms 13 tūkstošiem gadu, atrastas mikroskopiskas tārpveidīgas struktūras, un zinātnieki ir gandrīz pārliecināti, ka tās ir baktēriju fosilijas, un tās uz meteorīta bija jau brīdī, kad tas sasniedza Zemi.

„Šis ir spēcīgs arguments par dzīvību uz Marsa,” laikraksts "The Times" citē ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa izpētes aģentūras Džonsona centra zinātnieku Deividu Makiju. Viņš bija viens no pētniekiem, kuri jau no sākuma ir piedalījušies 1984. gadā nokritušā meteorīta izpētē.

1996. gadā veiktā pētījumā D. Makijs kopā ar kolēģiem paziņoja, ka mikrofosilijas ir dzīvības pierādījums, tomēr skeptiķi norādīja, ka līdzīgas formas struktūras var arī nebūt bioloģiskas. Jaunais pētījums, kurā izmantota augstas izšķirtspējas mikroskopija, ir sniedzis jaunus pierādījumus par meteorīta struktūru bioloģisko izcelsmi. Ar mikroskopiem tika pētīti mazi magnetīta kristāli, kas ir vienkāršu baktēriju formā, un dati rāda, ka apmēram ceturtā daļa no kristāliskajām struktūrām ir veidojušās no baktērijām.

Pētījuma recenzents, Nevadas universitātes astrobiologs Deniss Bazilinskis stāsta, ka līdz šim ir bijis skeptisks, bet šis pētījums ir atspēkojis skaidrojumu par meteorīta struktūru nebioloģisko izcelsmi. Pie viena viņš gan aicina nebūt pārlieku entuziastiskiem par dzīvību uz Marsa: „Viens meteorīts nevar atbildēt uz tik sarežģītu jautājumu.”

Zinātnieki domā, ka meteorītu no Marsa virsmas atšķēlis asteroīds, kas ietriecies Marsā, un šis sarkanās planētas gabals līdz Zemei nonācis 16 miljonu gadu laikā. Meteorīts nokrita Antarktikā, un tā ķīmiskais sastāvs atbilda datiem, kas ir zinātnieku rīcībā par Marsu. Šis atradums arī lieku reizi parāda, ka uz Marsa ir ūdens šķidrā veidā, un tas liek domāt, ka pagātnē šajā planētā ir bijuši piemēroti apstākļi, lai tur būtu dzīvība.