Pirmajā brīdī var izskatīties, ka naftas cenu pazemināšana nāk par labu pasaulei un jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras pārdzīvo ekonomisko krīzi, tomēr, kā atzīmē laikraksts “The Guardian”,šis process ilgtermiņa perspektīvā var novest pie nevēlamām sekām. 

Patērētājiem visā pasaulē, protams, būs daudz vieglāk pārdzīvot ekonomisko krīzi ar naftas cenām 60 ASV dolāru nevis 145 dolāru par barelu līmenī. Tomēr daži analītiķi uzskata, ka naftas cenas var kristies līdz 50 dolāriem vai pat zemāk un palikt šajā līmenī mēnešiem vai pat gadiem, kas var izrādīties nevēlami arī ASV un Eiropas Savienības interesēm, atzīmē izdevums.

Pirmkārt, lēta nafta var iedragāt stimulu atjaunojamo enerģijas avotu attīstībai un efektīvākai enerģijas izmantošanai, kā arī novest pie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzuma palielināšanās atmosfērā.

Naftas cenas pazemināšanās tāpat var dot triecienu Amerikas naftas un gāzes sektoram, atzīmē laikraksts. Ir iespējama 1980. gadu situācijas atkārtošanās, kad pieredzējušie darbinieki pameta ASV naftas un gāzes nozari, aizejot uz citām rūpniecības jomām, no kurām tā arī neatgriezās, tādēļ ASV līdz pat šai dienai trūkst labu speciālistu naftas un gāzes rūpniecības visās sfērās, sākot ar inženieriem un beidzot ar metinātājiem, norāda laikraksts.

Cenu kritums tāpat var novest pie ASV atkarības no ārvalstu naftas paaugstināšanās – ārvalstu ražotāji, kuriem kopumā naftas ieguves pašizmaksa ir zemāka, palielinās savu daļu amerikāņu naftas tirgū uz vietējo ražotāju rēķina.

Vēl jo vairāk, cenu pazemināšana padziļinās Meksikas jau tāpat grūto ekonomisku situāciju, kura ir atkarīga no naftas peļņas, kas beigsies ar Meksikas migrantu straumes palielināšanoss uz ziemeļiem. Visbeidzot, raksta Braiss, lēta nafta iedragās amerikāņu etanola ražošanas uz kukurūzas un pārējo izejvielu bāzes rūpniecību.

Secinājums ir acīmredzams: lēta nafta, iespējams, ir laba īstermiņa perspektīvā, bet ilgtermiņa perspektīvā sekas var izrādīties postošas, secina izdevums.