- Ražošana.info - http://www.razosana.info -

Baltijas iedzīvotāji visvairāk uzkrāj neparedzētiem izdevumiem un “nebaltai dienai”

Labvēlīga ekonomiskā situācija veicina iedzīvotāju ienākumu pieaugumu – vairāk kā trešdaļa Baltijas valstu iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņu ienākumi ir palielinājušies un tiek aktīvi veidoti uzkrājumi neparedzētiem izdevumiem un “nebaltai dienai”, secināts nozares apskatā “Maxima mazumtirdzniecības kompass”. Kā liecina aptaujas dati, kaimiņi lietuvieši ir paši aktīvākie uzkrājumu veidotāji – Lietuvā uzkrāj 82 % respondentu, Igaunijā – 65 %, bet Latvijā – 60 %.

Visbiežāk visu trīs valstu iedzīvotāji aptaujā atzinuši, ka veido uzkrājumus neparedzētu izdevumu segšanai (vidēji 59 %), “nebaltai dienai” (vidēji 43 %) un kādam konkrētam pirkumam (vidēji 38 %).

“Lai gan pētījuma dati uzrāda, ka vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju Baltijas valstīs novērojuši ienākumu pieaugumu, arvien vairāk iezīmējas tendence, ka līdzekļi tiek apdomīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai. Salīdzinot visas trīs valstis, redzam, ka latvieši vairāk par kaimiņiem krāj tieši konkrētam pakalpojumam, piemēram, remontam vai ceļojumam, kā arī domā par vecumdienām – pensiju un mantojumu bērniem,” komentē Viktors Troicins, “Maxima Latvija” komercdirektors.

Analizējot pētījuma datus, tāpat var redzēt, ka lietuvieši ir vismazāk pārliecināti par rītdienas ekonomisko situāciju un mazāk par latviešiem un igauņiem krāj tāpēc, ka paliek pāri līdzekļi. Tikai 15 % lietuviešu uzkrājumus veido no pāri palikušās naudas, kamēr Latvijā tas ir 21 % un Igaunijā – nepilni 18 %. Savukārt lielākā daļa Latvijas respondentu (33 %), kas ieguvuši augstāko izglītību, naudu uzkrāj tieši “nebaltai dienai”, kā arī kāda dārgāka pirkuma veikšanai vai konkrētam pakalpojumam, piemēram, veselībai, izglītībai, ceļojumam.

Igauņi vairāk par citiem tiecas uzkrāt neparedzētiem izdevumiem un kādam konkrētam dārgākam pirkumam. Viņi arī mazāk par latviešiem un lietuviešiem krāj “nebaltai dienai”, kā arī pensijai un vecumdienām. Igaunijas iedzīvotāju pārliecība par rītdienu visdrīzāk ir saistīta ar kopējo labvēlīgo ekonomikas stāvokli valstī, taču mazāks īpatsvars, kas krāj vecumdienām, varētu būt izskaidrojams ar esošo pensijas sistēmu, kad pirmajā līmenī ir noteikta garantētā summa.

Vismazākais respondentu skaits visās trīs valstīs naudu novirza ieguldījumos vai atstāj mantojumā bērniem un mazbērniem – to dara attiecīgi 6 % un 5 %. Tāpat pavisam maz ir tādu respondentu, kas uzkrāj naudu, lai iegūtu “augļus”, piemēram, procentu veidā no ieguldījumiem vai, pārdodot vērtspapīrus. Latvijā šim mērķim uzkrāj visvairāk respondentu – tie ir aptuveni 7 %, kamēr Lietuvā šim mērķim uzkrāj gandrīz 6 %, bet Igaunijā – 5 %.