Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Arvien palielinās izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits

paraudzinsPērn pavisam tika izsniegtas 7353 termiņuzturēšanās atļaujas – visvairāk sakarā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas apkopoto statistiku izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits 2013. gadā turpinājis pakāpeniski palielināties. Salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn tika dotas par 977 atļaujām vairāk. Līdz ar to kopumā ir izsniegtas 7353 atļaujas, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz 2009. gadā fiksēto skaitu, raksta NRA.lv.

Atļauju cena

Termiņuzturēšanās atļauja nepieciešama, ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā. Jāatgādina, ka diskusijas par to, vai ir pieļaujami tirgoties ar tiesībām uzturēties Latvijā un Eiropas Savienībā, bijušas cēlonis asām politiskām domstarpībām.

Imigrācijas likumā pagājušajā gadā bija paredzēts, ka uzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem ir piešķiramas tiem ārzemniekiem, kas ieguldījuši Latvijā reģistrētu komercsabiedrību pamatkapitālā vismaz 25 000 latu vai iegādājušies nekustamos īpašumus par vismaz 100 000 latu Rīgā un Rīgas reģionā, vai par vismaz 50 000 latu – citur Latvijā. Kā arī, ja ārzemniekam ir «pakārtotās saistības» (t. i., depozīts) ar Latvijas Republikas kredītiestādi ne mazāk kā 200 000 latu apmērā un ar šo kredītiestādi slēgtā darījuma termiņš ne mazāks par pieciem gadiem.

Imigrantu skaits palielinās

Visvairāk – 2751 – uzturēšanās atļauju izsniegts, ja ārvalstnieks par noteikto summu iegādājies nekustamo īpašumu Latvijā. Otrs lielākais izsniegto atļauju skaits – 1372 – saistīts ar nodarbinātību un komercdarbību Latvijā. Vēl 428 atļaujas dotas sakarā ar veiktajiem ieguldījumiem kādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Šis atļauju izsniegšanas iemesls strauji kļūst populārāks. Pērn imigrantu, kas ieguldījuši uzņēmumu pamatkapitālā un par to saņēmuši uzturēšanās atļauju, bija divas reizes vairāk nekā 2012. gadā un teju piecas reizes vairāk nekā 2011. gadā. Savukārt 231 ārzemieks uzturēšanās atļauju saņēmis, jo veicis finanšu investīcijas kādā no Latvijas kredītiestādēm.

Investīcijas aug

Pēc PMLP datiem, pērn uzturēšanās atļauju izsniegšana pēc Imigrācijas likuma tā sauktajiem investoru pantiem pavisam nodrošinājusi investīcijas 252 344 477 latu apmērā, kas ir par 44% vairāk nekā 2012. gadā un divas reizes vairāk nekā 2011. gadā. Aptuveni 80% no šīm investīcijām ir nekustamo īpašumu iegādāšanās. 743 īpašumi pēdējā gada laikā ir iegādāti Rīgā un 955 Jūrmalā. Pārējās Latvijas daļas nav bijušas ne tuvu tik interesantas ārvalstu investoriem. Trešajā vietā ierindojās Ozolnieku novads ar 56 īpašumiem, kas to jaunajiem īpašniekiem ļāvuši noformēt uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Nav pārsteidzoši, ka lielāko daļu uzturēšanās atļauju ar Imigrācijas likuma investoru pantu palīdzību ieguvuši Latvijas lielākās kaimiņvalsts Krievijas pilsoņi – 3090 personu atradušas iespēju uzturēties Latvijā šādā veidā. Otrajā vietā ir 445 ieceļotāji no Ķīnas, tālāk seko Uzbekistāna, Ukraina, Kazahstāna, Baltkrievija u. c.

Uz Latviju sauc izglītība, ģimene

Kā izrādās, samērā liela daļa no ieceļotājiem ir mācīties griboši ārzemnieki – 2013. gadā 1300 ārzemju studentu un skolēnu saņēma uzturēšanās atļaujas, lai varētu izglītoties kādā Latvijas mācību iestādē. No viņiem 901 mērojis ceļu no kādas valsts ārpus Eiropas.

Vēl 663 ārzemnieki saņēmuši uzturēšanās atļauju ģimenes apstākļu dēļ – tāpēc, ka precējušies ar Latvijas iedzīvotāju vai uzturēšanās atļaujas turētāju, kā arī nepilngadīgie Latvijas iedzīvotāju vai uzturēšanās atļaujas turētāju bērni un vecāki, kas sasnieguši pensijas vecumu.

Iztirgojam Latviju?

Nacionālās apvienības līderis un viens no kaismīgākajiem uzturēšanās atļauju tirgošanas pretiniekiem Raivis Dzintars izvirza trīs argumentus pret pastāvošo sistēmu: «Piešķirto uzturēšanās atļauju skaits pret nekustamā īpašuma iegādi strauji aug un, pēc visām prognozēm, turpinās augt. Diemžēl šobrīd vairākums partiju noraida jebkādus centienus šo procesu vismaz nopietni ierobežot. Šādai uzturēšanās atļauju tirdzniecības praksei ir virkne ļoti nopietnu risku. Pirmkārt, tautsaimniecībā neproporcionāli attīstās sektors, kas nav ilgtspējīgs un kura pastāvēšana nākotnē ir ļoti apšaubāma. Jo vairāk olas glabāsim šajā vienā groziņā, jo sāpīgāk var nākties pārdzīvot potenciālās krīzes situācijas. Otrkārt, tiesībsargājošās iestādes uzsver, ka šāda kārtība rada riskus nacionālai drošībai. Latvijā ieplūst nezināmas izcelsmes ārvalstu nauda. Drošības iestāžu kapacitāte liedz iespējas kvalitatīvi izvērtēt naudas izcelsmi. Zināms, ka t. s. investori mēdz būt ar Krievijas drošības iestādēm saistīti cilvēki, kā arī cilvēki, ap kuriem Latvijā spieto krievvalodīgo politiskās organizācijas. Treškārt, tas nelabvēlīgi ietekmē latvisko kultūrvidi. Ja Rīgas un Jūrmalas nelatviskie vaibsti jau var tikt uzskatīti par ierastu lietu, tad arvien jauniem imigrācijas riskiem tiek pakļauti reģioni, kas līdz šim tika uzskatīti par latviskuma saliņām. Tikai retajās valstīs Eiropas Savienībā var iegūt uzturēšanās atļauju pret nekustamā īpašuma iegādi, bet nekur to nevar izdarīt tik viegli kā Latvijā. Var jau būt, ka esam paši attapīgākie, bet ticamāk, ka pārāk zemi vērtējam izsmeļamu resursu, jo pēc būtības runa ir par to, ka katru gadu pieaugošos apjomos iztirgojam daļu Latvijas un daļu latviskuma.»

Pievienot komentāru